Perfektais hokeja karalis

Autors: Anita Bormane. 23.04.2010.

Vēl tikai pavisam nedaudz, un 7. maijā atkal sāksies lielās hokeja kaislības. Man vienmēr ir licies, ka hokejs ir spēkavīru spēle, kurā līdzās fiziskajām dotībām un ātrumam vienlīdz liela nozīme ir arī intelektam. Šis stāsts būs par kādu izcilu hokejistu, kurā šī trīsvienība izpaužas visharmoniskākajā veidā. Viņu gan neredzēsim pasaules čempionāta cīņās, tomēr viņš jau ir iegājis vēsturē kā viens no visu laiku izcilākajiem ledus bruņiniekiem. The Great One. Lieliskais. Spožākais spēlētājs Nacionālās Hokeja līgas (NHL) pieredzē. Vankūverā viņš bija to piecu sportistu vidū, kas iededza olimpisko uguni. Stalts, 49 gadus vecs vīrietis, apveltīts ar apburošu smaidu. Tuvojoties VEINA GRECKA dzimtajai Brentfordas pilsētai Kanādas Ontārio štatā, neskaitāmas norādes vēsta: "Šeit ir dzimis pasaules hokeja Dievs."

Savulaik salīdzināts ar Bobiju Hallu, Gordiju Hovu, Bobiju Oru, Morisu Rišāru, Giju Leflēru un citiem hokeja dižvīriem, savas sportista karjeras laikā viņš ir ierakstījis pilnīgi jaunas lappuses šīs spēles slavas grāmatā, labodams vairāk nekā 60 NHL rekordus.

"Daudzi sasniegumi, kurus esmu veicis, nepaliek atmiņā. Vienīgā reize, kuru atceros, - kad virs galvas pacēlu Stenlija kausu," kādā intervijā saka pats Greckis. Un piebilst: "Es neticu cilvēkiem, kuri lielās ar saviem panākumiem. Zinu, ko esmu sasniedzis, un lepojos ar to. Bet dažkārt pašam pat grūti noticēt, ka esmu to izdarījis."

• Zēns ar visīsāko bērnību pasaulē

Šķiet, spoža sportista karjera Veinam bija jau zvaigznēs ierakstīta. Tomēr bērnībā viņa tēvs Volters Greckis ļoti uztraucās, vai dēls izaugs pietiekami liels un spēcīgs, lai spēlētu hokeju. Arī vēlāk, kad vienpadsmitgadīgais zēns jau bija pierādījis savas fenomenālās spējas uz ledus, daudzi teica - viņš ir pārāk mazs un lēns, lai izdzīvotu spēka spēlē.

Veins piedzima 1961. gada 26. janvārī Brentfordas pilsētā Kanādā, Ontārio štatā. Viņa tēvs Volters strādāja Kanādas telefonkompānijā, bet māte Filisa audzināja bērnus. Veinam ir divus gadus jaunāka māsa Kima un trīs brāļi - Keits, Glens un Brents (attiecīgi - piecus, septiņus un divpadsmit gadus jaunāki), ar kuriem kopā viņš uzauga vienā istabā.

Kā jau daudzi kanādieši, arī Veina senči savulaik ieceļoja šajā valstī. Vectēva (no tēva puses) Terentija Grecka etniskās saknes rodamas šodienas Baltkrievijā, bet vecāmāte Mērija ir dzimusi Polijā.

Grecka vecākiem formāli ar hokeju it kā nebija nekādas saistības, tomēr it sevišķi 60. gadu sākumā visa Kanāda piedzīvoja nebijušu aizraušanos ar šo spēli. Kad Veins nosvinēja savu piekto dzimšanas dienu, viņa tēvs Brentfordas mājas pagalmā izveidoja nelielu ledus laukumu. "Tas bija brīnišķīgs! Ledus uz tā bija septiņas collas (17,5 cm) biezs. Kad martā visapkārt ledus jau nokusa, mūsējais turējās vēl vismaz trīs nedēļas," savā "Autobiogrāfijā" vēlāk atcerēsies Greckis. Uz ledus viņš aizvadīja neskaitāmas stundas. Sestdienās un svētdienās - jau no septiņiem rītā, bet mājās devās satumstot. Pēc tam Veins kā piekalts sēdēja pie televizora, skatoties bezgala populāro raidījumu "Hokeja vakari Kanādā". Tēvs gan bija atļāvis vērot ne vairāk kā divus spēles puslaikus, jo, vēlākais, desmitos vajadzēja doties gulēt. Nokavēto ar uzviju Greckis toties atguva vasarās, kad dzīvoja fermā pie vecmāmiņas Mērijas - viņa, pati būdama aizrautīga hokeja līdzjutēja, neliedza baudīt spēles prieku kaut līdz pusnaktij.

Volters visu ģimenes naudu veltīja, lai tikai dēls varētu trenēties. Tāpēc Grecki nekad nebrauca atvaļinājumos. Kad Veinam apritēja seši gadi, viņa tēvs nevarēja atrast līgu, kurā dēlam būtu iespēja spēlēt. Galu galā Veins visā Kanādā kļuva slavens kā puisis, kurš dzenā ripu desmitgadīgo komandā. Savā debijas gadā viņš guva tikai vienus vārtus. Veins vēl joprojām atceras, kā tēvs toreiz teicis: "Turpini trenēties! Un kādudien tev būs tik daudz balvu, ka mums pietrūks vietas, kur tās izvietot." Lieliskais vienmēr uzsvērs Voltera Grecka nopelnus viņa spožajā karjerā: "Viss, ko es darīju, bija saistīts ar tēvu. Mēs bijām labākie draugi. Tēvs ar varu nevirzīja sportā, ja tā būtu, es to nepieņemtu un bēgtu." Drīz vienpadsmit gadus vecais zēns 69 spēlēs guva 378 vārtus.

Brentfordas brīnumbērns tika atzīts par visas valsts mēroga sensāciju. Daudzi pieaugušie nāca uz viņa spēlēm gluži kā uz cirka izrādēm, lai redzētu, cik ilgi "sīkais" spēs noturēt ripu. Greckis tik ļoti izcēlās uz savu līdzaudžu fona, ka viņu pat izsvilpa. Netrūka arī slēptu un atklātu skauģu, kuri mēļoja, ka zēna gūtie vārti esot nejaušība un ka viņš tikšot "nolaists kanalizācijā", vēl pirms sasniegšot astoņpadsmit gadus. Greckis vēl nebija noslēdzis savu pirmo profesionālo līgumu, kad par viņu jau runāja it visur un viņš sniedza vairāk interviju nekā daža laba NHL zvaigzne. Nenoliedzami - tas bija skaisti, tomēr "tā noteikti bija īsākā bērnība pasaulē," vēlāk teiks Veins.

Viņš atcerēsies arī savu iesvētīšanu Soltsentmērijas pilsētas (Ontārio štatā) junioru līgas komandā "Greyhounds". Toreiz Veinam kopā ar citiem jaunpienācējiem nācās kailam skriet pa pilsētas parku. Viņš neuzdrīkstējās atteikties, jo par visu vari centās komandā kļūt par savējo, nezinot, ka treneris Mess Makfērsons un veterāni ar vietējiem policistiem sarunājuši skrējējus "svinīgi" sagaidīt. Nokļuvis pilsētas cietumā, Veins bija ļoti nobijies, jo patiesi ticēja, ka viņa hokejista karjera ir beigusies, īsti nemaz nesākusies.

Tieši pateicoties jautrajam trenerim Makfērsonam, Veins tika pie saviem maģiskajiem diviem deviņniekiem uz spēles krekla.

Vispār jau viņš vēlējās būt līdzīgs savam elkam - slavenajam Gordijam Hovam, kurš spēlēja ar vienu deviņnieku, tomēr šis skaitlis jau bija aizņemts.

Septiņpadsmit gadu vecumā Veins parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu ar Indianapolisas komandu "Racers" par 100 tūkstošiem dolāru gadā. Taču, tiklīdz debitants paspēja kļūt par vienības līderi un labāko līgas uzbrucēju, komandas īpašnieki, izjuzdami finansiālas grūtības, nolēma viņu pārdot citam Pasaules hokeja līgas (WHA) klubam - Edmontonas "Oilers" (no 1979. gada - NHL sastāvā). 1978. gadā Veins ar "Oilers" parakstīja līgumu uz desmit gadiem par trim miljoniem dolāru.

• Greckis nāk no nekurienes

Tieši Edmontonā Greckim sākās jauna dzīve. Jau pašā sākumā viņš sevi pierādīja kā lielisku rezultatīvo piespēļu meistaru, tikpat pārsteidzoši izrādījās Veina precīzie metieni. 1978./1979. gada sezonā Greckis kļuva par jaunāko spēlētāju NHL vēsturē, kas sezonā guvis 50 vārtu.

Pie Lieliskā titula viņš tika 1984. gadā - pēc tam kad kopā ar edmontoniešiem izcīnīja pirmo Stenlija kausu. Greckis kļuva par publikas elku un jauno NHL ideālu iemiesojumu. Pirms viņa līga bija bēdīgi slavena ar ārkārtīgi agresīvo spēles stilu. Veins ar savu pēc hokeja standartiem samērā trauslo izskatu (garums 1,83 m un svars 84 kg), nemaz jau nerunājot par korekto izturēšanos uz ledus un apburošo smaidu publiskajā saskarsmē, tik ļoti atšķīrās no daudziem spēlētājiem, ka daži sporta komentētāji pat šaubījās: vai Greckis vispār spēs spēlēt "gigantu līgā". Bažas izrādījās veltīgas, jo "Oilers" hokejisti turpmāk četras reizes piecos gados (1984, 1985, 1987, 1988) tēlaini izsakoties, nēsāja līdzi šampanieti un dzēra to no lorda Stenlija kausa.

Komandas līdera Grecka rezultativitāte bija tik fenomenāla, ka Amerika kā aptrakusi sekoja līdzi tikai diviem jaunumiem - laika ziņām un vēstīm par jauniem Lieliskā rekordiem. "Tas bija neticami. Kad Bobijs Ors laukuma otrā galā sāk uzbrukumu, to vismaz var redzēt un tad veidot aizsardzību. Bet Greckis nāk no nekurienes. Nevar saprast, kas notiek, un tas pārbaida cilvēkus," Lieliskā spēles stilu raksturoja Filadelfijas "Flyers" hokejists Bobijs Klārks.

Daži sporta komentētāji gan apgalvo - diez vai Greckim būtu izdevusies tik ilga un veiksmīga karjera, ja "Oilers" sastāvā nebūtu spēlējis Deivs Semenko - viens no spēcīgākajiem "policistiem" līgas vēsturē. Sāncenši zināja, ka uz "naftinieku" sola sēž cilvēks, kas uzmanīgi vēro, vai netiek aizskarta kāda no "Oilers" zvaigznēm - Veins Greckis, Marks Mesjē, Glens Andersons, Jāri Kūri vai Pols Kofi. Pats Veins gan ir citās domās: "Esmu cīnījies par savu vietu jau kopš bērnības. Profesionālās karjeras laikā esmu sists gana daudz. Par to liecina kaut vai muguras savainojums, ar ko joprojām netieku galā."

1988. gada vasarā Kanādas iedzīvotāji teleekrānos varēja apbrīnot "karaliskās kāzas" - savas valsts visu laiku labākā hokejista laulības ar skaisto Holivudas aktrisi, Miss Dance America Džanetu Džounsu. Veins savu izredzēto bija bildinājis visai neparastā veidā - pa telefonu. Pēc laulībām Džaneta, kuras attēls savulaik greznojās uz žurnāla "Life" vāka, atteicās no aktrises karjeras. Viņu laulībā piedzima divas meitas - Paulīna (1988) un Emma (2003) - un trīs dēli - Tajs (1990), Trevors (1992) un Tristans (2000).

Džaneta jau sāka meklēt skaistu ģimenes ligzdiņu Edmontonas apkārtnē, kad 1988. gada 9. augustā gluži kā pērkons no skaidrām debesīm nāca vēsts - "Oilers" īpašnieks Pīters Poklingtons par 15 miljoniem dolāru Grecki kopā ar vēl diviem spēlētājiem ir pārdevis uz Lonsandželosas "Kings" - vienai no līgas vājākajām komandām. Preses konferencē Veins raudāja - viņš ilgi nespēja noticēt, ka ar viņu ir šādi izrīkojušies.

Pateicoties Grecka milzīgajai popularitātei, Losandželosas ledus arēnas aizvien bija ļaužu pilnas, un vietējās biznesa haizivis saprata, ka arī dienvidos hokejs var nest naudu. 1992./1993. gada sezonā "Karaļi" Grecka vadībā pat sasniedza Stenlija kausa finālu, tomēr bija spiesti piekāpties Monreālas "Canadiens". Beidzoties līgumam, Veins pieņēma Sentluisas "Blues" piedāvājumu, tomēr jau drīz noslēdza vienošanos ar jaunu klubu - Ņujorkas "Rangers" - par pieciem miljoniem dolāru, iegūdams arī iespēju spēlēt vienā komandā ar savu Edmontonas "Oilers" zelta laikmeta draugu Marku Mesjē. Pēc citām ziņām, pamest "Blues" Grecki pamudinājis arī konflikts ar komandas vadību.

• Uz mūžu - Lieliskais

"Nākot uz Ņujorku, zināju, ka būs liels psiholoģiskais spiediens un visi vēros tikai mani. Zināju, ka nedrīkstēšu būt viduvējs spēlētājs. Baidījos no visa, kas mani sagaida," Greckis vēlāk atklāti atzīs kādā intervijā.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē jau savas profesionālās karjeras izskaņā "Reindžeru" sastāvā Veins turpināja uzstādīt aizvien jaunus rekordus, desmit reizes tiekot atzīts par NHL labāko uzbrucēju. 1998. gadā Greckis piepildīja savu seno sapni, piedalīdamies Nagano olimpiskajās spēlēs. Kanādieši gan toreiz neieguva medaļas. Paradoksāli, bet Lieliskajam tā arī nebija lemts hokejista statusā kāpt uz olimpiskā pjedestāla augstākās pakāpes. To viņš paveica jau kā Kanādas izlases ģenerālmenedžeris 2002. gadā Soltleiksitijā, kad kanādieši beidzot, pēc 50 gadu pārtraukuma, kļuva par olimpiskajiem čempioniem.

1999. gadā visa pasaule bija liecinieki milzu šovam - Grecka aiziešanai no lielā hokeja. Viņa sieva Džaneta, Kanādas premjers, visa pasaule lūdza, lai Veins maina šo lēmumu, tomēr viņš palika pie sava. Kā vēlāk atzina kādā intervijā - vienkārši jutis, ka sāk nogurt. Grecka atvadu spēle notika 1999. gada 18. aprīlī "Madison Square Garden" hallē. "Reindžeriem" toreiz gan neizdevās gūt uzvaru, tomēr Veins šo dienu atceras kā dižāko savā hokejista karjerā. Jo līdzās - zālē - bijuši visi viņa tuvie cilvēki - gan ģimene, gan kolēģi, gan draugi. 1999. gada 22. novembrī - tikai septiņus mēnešus pēc aktīvo sportista gaitu beigām - Grecki uzņēma starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē. Slaveno 99. numuru nodeva viņa mūžīgā īpašumā.

• Ģenialitāte vai perfekta apstākļu sakritība?

Kāds Lieliskais ir ikdienā? Grecka aģents Maiks Bārnets atceras, ka pēc "Karaļu" spēlēm Losandželosā viņi gājuši uz restorāniem un smēķējuši cigārus. Ņujorkā dzīvojot, Veins šajos "karagājienos" piedalījies krietni atturīgāk. Greckis atklāj, ka savas karjeras laikā nekad nav cietis ilgos pārlidojumus. Reizēs, kad bija gaidāma sēšanās ienīstajā lidmašīnā, viņš pat nav spējis izbaudīt spēli līdz galam, jo tās beigās jau satraukti domājis par lidošanu.

Greckis ir uzmanīgs vīrs (lai gan atklāti atzīst, ka sieva viņa prioritāšu sarakstā ir ceturtajā vietā, pirmajās trīs - protams - hokejs!) un patiesi gādīgs tēvs. Viņš nekad nav slēpis savu prieku, ka arī bērni ir draugos ar sportu. Veina vecākais dēls divdesmitgadīgais Tajs ir Arizonas universitātes golfa komandā. Divus gadus jaunākajam Trevoram piemīt izcilas spējas beisbolā un amerikāņu futbolā. Savukārt vecākā meita, 22 gadus vecā Paulīna izmēģina dziedātājas, aktrises un modeles karjeru.

Ar Grecka vārdu nav saistīti tikpat kā nekādi skandāli - ja nu vienīgi saviļņošanās 2006. gadā, kad Džanetu pieķēra spēlējam nelegālajā sporta totalizatorā, liekot vērienīgas likmes (kopā 1,7 miljonus dolāru) uz basketbola un amerikāņu futbola mačiem. Toreiz Greckis neveikli taisnojās, ka neko nav zinājis par sievas slepeno aizraušanos.

Viņš ir iegājis vēsturē kā īsts ideāla ledus bruņinieka etalons. Grecka vārdā ir nosauktas ielas, bet Edmontonā un Losandželosā viņš pat ir iemūžināts akmenī. Par Veinu sajūsmā ir daudzie hokeja līdzjutēji visā pasaulē, tomēr it sevišķi - reklāmdevēji. Neraugoties uz to, ka viņa līgumos ierakstītās honorāru summas nekad nebija galvu reibinošas, aktīvās karjeras laikā Grecka vārds vienmēr atradās žurnāla "Forbes" pasaulē bagātāko sportistu sarakstā. Pēc aiziešanas no lielā hokeja citu savu aizraušanos vidū sadarbībā ar Kreigu Makdonaldu ("Creekside Winery Group" īpašnieku) Greckis ir pievērsies vīnu darīšanai. Viņa ražojumi gan maksā no 25 līdz 45 dolāriem par pudeli, tomēr stāsta, ka pēc tiem esot liels pieprasījums Grecka restorānā Toronto. Tas meklējams "Blue Jays Way" namā ar numuru - nu, protams! - 99. Un kur nu vēl jaukie Veina portreti viņa internetvietnē - katrs no tiem maksā ne mazāk par tūkstoti dolāru, toties būsi drošs, ka esi ieguvis paša Lieliskā autogrāfu!

Greckis bija nepārspējams kā sportists. Kā trenerim viņa panākumi ir pieticīgāki. "Spēlētājs nav tas pats, kas treneris - ja esi meistars vienā jomā, nevari iedomāties, ka esi tikpat talantīgs arī ierakumu otrā pusē," Lieliskais teic kādā intervijā. Pēc aiziešanas 2009. gadā no Fīniksas "Coyotes" galvenā trenera amata (šis klubs, kura līdzīpašnieks bija Greckis, drīzumā bankrotēja un tika pārdots) viņš ir centies norobežoties no dalības lielā sporta vadīšanā. Lai gan Greckis joprojām ir viena no ietekmīgākajām personībām NHL, šķiet, viņam ir diezgan. Pēc kanādiešu neveiksmes Turīnas olimpiskajās spēlēs 2006. gadā tika nolemts, ka Vankūverā Greckis nebūs Kanādas izlases ģenerālmenedžeris, bet konsultants. Savukārt 2010. gada pasaules čempionātā kanādiešu izlases vadītājs būs Veina bijušais cīņubiedrs Marks Mesjē.

Vankūveras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Greckis bija to piecu sportistu vidū, kas iededza olimpisko uguni. Pēc hokeja leģendas nesenās viesošanās Minskā (abi ar Marku Mesjē viņi pagodināja ar savu klātbūtni Kontinentālās hokeja līgas zvaigžņu spēli jaunajā ledus hallē, kur notiks 2014. gada pasaules čempionāts) izskanēja baumas, ka viņš it kā esot piekritis kļūt par Sanktpēterburgas komandas "SKA" galveno treneri. "Pastāv tikai viena īsteni profesionāla līga, un tā ir NHL. Es ceru, ka Kontinentālajai hokeja līgai viss izdosies, tomēr tā nav NHL, un es uz Krieviju nebraukšu," viņš uzsvēra marta beigās teleprogrammā "NHL Live".

Vai Lieliskais tiešām vairs nekad neplāno pievērsties trenera darbam NHL? "Tas, protams, būtu savādi. Bet es patiesi izbaudu dzīvi bez tā sasprindzinājuma, kas neizbēgami rodas hokejā. Daru, ko vēlos, atrodos līdzās hokeja pasaulei un vienkārši vēroju spēli..." Jautāts par citiem visu laiku labākajiem hokejistiem, viņš min Gordija Hova, Bobija Ora, Marka Mesjē vārdus. No jaunajiem patīkot kanādiešu izlases talantīgais uzbrucējs Sidnijs Krosbijs (un ne velti! Tieši Krosbijs kanādiešiem taču guva uzvaras vārtus Vankūveras hokeja turnīra finālmačā ar ASV). Tomēr pats savu fenomenālo panākumu noslēpumu Lieliskais izskaidro vienkārši: "Es biju laimīgs. Man tikai un vienīgi ir paveicies. Ienācu spēlē pareizajā laikā, pie pareizajiem cilvēkiem, pareizā skolotāja un ar pareizo treneri. Man tā bija perfekta apstākļu sakritība..."

•  Kopā ar Edmontonas "Oilers" Veins Greckis izcīnījis četrus Stenlija kausus.

• 1486 spēlēs Edmontonas, Losandželosas, Sentluisas un Ņujorkas komandās viņš ir guvis 894 vārtus (ieskaitot Pasaules hokeja līgā aizvadītās cīņas - 1072) un atdevis 1962 piespēles, nopelnīdams 2856 rezultativitātes punktus.

• Pēc "Forbes" ziņām, laikā no 1990. līdz 1998. gadam Veins Greckis nopelnīja 94 miljonus dolāru.

1988./1989. gada sezonā Losandželosā Greckis pirmo reizi sastapās ar latviešu vārtsargu Artūru Irbi, kurš toreiz vēl spēlēja Rīgas "Dinamo" sastāvā. Kopā ar komandu viņš bija devies turnejā pa Ziemeļameriku un viena spēle notika arī Eņģeļu pilsētā. "Mēs pratām vinnēt - 5:3, taču Veins man savus vārtus tomēr iemeta - ripa lidoja ļoti zemu tuvējā stūrī... Kā jau visi viņa metieni - ļoti piņķerīgi..." Artūrs Irbe 1999. gadā stāstīja savā intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei". Starp Grecki un Irbi ir vēl viena interesanta saistība - savus 801. vārtus Lieliskais guva tieši pret latviešu vārtsargu, un toreiz aizsardzībā neveiksmīgi nospēlēja Sandis Ozoliņš. 1995. gada pavasarī "Karaļu" kapteinis iedeva Artūram Irbem savu spēles kreklu ar autogrāfu. Vēlāk to izsolē, kur vāca līdzekļus Latvijas jaunatnes hokejam, pārdeva par tūkstoš dolāriem.